Mājdzīvnieku aptaukošanās jau sen ir globāla problēma. Internets ir pārpludināts ar liekā svara kaķu fotogrāfijām, kas acumirklī kļūst populāras un kļūst par mēmēm. Un kurš gan būtu domājis, ka arī mans burvīgais mopsis Čārlijs nonāks starp resnajiem kaķiem.
Bet tieši tā arī notika. Ziemas laikā Čārlijs pieņēmās svarā tik ļoti, ka sākumā viņa iecienītākie siltie kombinezoni plīsa pa vīlēm, bet pēc tam tie pilnībā pārstāja derēt apaļīgajam puisim.
Noraizējusies par sava apaļīgā mazā kucēna veselību, es viņu aizvedu pie veterinārārsta. Spriedums bija tūlītējs: aptaukošanās. Man steidzami vajadzēja viņam noteikt diētu ar zemu kaloriju daudzumu un izveidot ēdienkarti un grafiku nelielām ēdienreizēm noteiktos laikos.
Taču Čārlijam šī ideja nemaz nebija sajūsmā. Viņš bija pieradis saņemt kārumus, kad vien un kur vien vēlas, un, kad sākās pirmās "represijas" pret viņa resno ķermeni, viņš sāka visos iespējamos veidos paust savu aizvainojumu un ķērās pie dažādām psiholoģiskā spiediena metodēm.
Vispirms mēs izmantojām vieglo artilēriju. Čārlijs centās man izpatikt, paklausot jebkurai pavēlei, lai gan viņš nekad nebija pilnīgas paklausības piekritējs. Viņš man deva ķepu un gulēja uz muguras, cerot dabūt kaut ko ēdamu. Bet es biju nelokāms. Viņš tik daudzus gadus bija atteicies pienācīgi paklausīt, neskatoties uz visu mūsu apmācību, ka es biju pieradis atkārtot komandas.
Tad sekoja slavenais Kaķa Zābakos izskats no Šreka, kuram pat pats draudīgais milzis nespēja pretoties. Tad es sapratu, ka mans mīlulis ir īsts aktieris, viņa vieta Holivudā. Bet Sapņu fabrika dod priekšroku galvenajām lomām, nevis tieviem cilvēkiem, un tieši to es teicu Čārlijam, attaisnojot savu lēmumu turpināt diētu ar to, ka kamera pievieno papildu piecus kilogramus, un man kameras priekšā ir jāizskatās perfekti.
Tad es ķēros pie spēcīgākiem suņu manipulācijas ieročiem. Vispirms tā bija nepārtrauktā riešana. Es mīlu suņus, un es absolūti dievinu savējos, bet skaļa riešana mani mazliet kaitina, it īpaši, ja man jākoncentrējas uz kaut ko svarīgu. "Ausu aizbāžņi palīdzēs, es to pacietīšu, bet vismaz mans mopsis būs vesels un skaists," es sevi mierināju.
Un tad nejaukās, nagainās ķepas sāka skrāpēt ledusskapi. Tas nebija mājiens, bet gan pilnvērtīgs ultimāts un kara pieteikums diētai un man kā galvenajam gardumu ienaidniekam.
Un, kad visi Čārlija mēģinājumi bija veltīgi un viņš to saprata, viņš paslēpās stūrī un sāka žēli gaudot.
Godīgi sakot, es baidījos par savu mazuli, jo viņš vienmēr bija tik rotaļīgs un dzīvespriecīgs. Pirmā doma, kas man iešāvās galvā, bija: "Viņš ir slims." Es sevi lamāju par to, ka, iespējams, izvēlējos nepareizus pārtikas produktus diētai vai nepareizi tos ieviesu. Savā sirdī zināju, ka sekoju visiem ārsta ieteikumiem, bet nevarēju saprast, kāpēc Čārlijam ir tik slikta pašsajūta. Tas bija nomācoši.
Man viņš bija jāved uz klīniku uz pārbaudēm. Kamēr gaidīju rezultātus, mana mātes sirds pievīla, tāpēc apaļīgajam "pacientam" tika sniegta vislabākā aprūpe un, protams, pilnvērtīgs uzturs, nekādas diētas nebija nepieciešamas. Visas gardākās lietas Čārlijam, lai tikai viņš varētu atveseļoties (gan burtiski, gan pārnestā nozīmē).
Kad mazais nelietis saņēma savus iecienītākos našķus, viņam, šķiet, pat kļuva labāk, uzlabojās garastāvoklis, acīs parādījās nerātna dzirksts un dzīvotgriba. Cik gan laimīgs es biju šādos brīžos, lai gan klusībā atzīmēju, ka viņam ir kāda dīvaina slimība, kas dažreiz parādās pēkšņi, tad pazūd. Bet man bija jāgaida analīžu rezultāti, lai apstiprinātu manas aizdomas.
Un tā manas aizdomas apstiprinājās. Mājdzīvnieks bija pilnīgi vesels, un viņa uzvedība nebija nekas vairāk kā viltīga viltība. Izrādās, ka viņš ir ne tikai liekais svars, bet arī inteliģents. Un viņa vienīgā diagnoze bija "viltīgs manipulators".
Tagad esmu Čārlijam atkal uzlicis diētu. Triks "raudāt pret sienu" vairs nedarbojas, un arī viņa raksturīgais Runcis Zābakos neizskatās. Bet viņš ietilpa vienā no kombinezoniem pat bez vīles. Un tas jau ir rezultāts!
