Kaķi spēj paredzēt laika apstākļu izmaiņas. Nevajadzētu gaidīt, ka tie precīzi prognozēs temperatūru. Tomēr šie dzīvnieki kalpo kā indikatori tuvojošamies aukstumam, karstumam, sniega vētrām vai lietum.
Kaķis guļ ar vēderu uz augšu
Kad temperatūra nedaudz paaugstinās, kaķis iztaisnojas un ieņem izliektu stāju. Laikam tuvojoties ievērojamai sasilšanai, dzīvnieks apguļas puslokā. Karstās dienās tas izstiepjas kā aukla. Šādā pozā tas var gulēt istabas vidū.
Šī jutība pret laikapstākļiem ir saistīta ar faktu, ka kaķi uztver atmosfēras spiediena izmaiņas un reaģē uz tām daudz agrāk nekā cilvēki. Turklāt karstā laikā dzīvnieku termoregulācija uzlabojas, saglabājot nemainīgu ķermeņa temperatūru. Kaķu ķermeņa izstiepšana palīdz palielināt platību, kur tiek zaudēts siltums.
Kaķis saritinās kamoliņā un ar ķepu aizsedz degunu
Arī kaķi reaģē uz tuvojošos temperatūras pazemināšanos. Tie cenšas saglabāt ķermeņa siltumu, tāpēc sāk meklēt siltu vietu mājā, saritinās un aizsedz degunu ar ķepām vai asti.
Kaķis miegā griežas, nevarēdams atrast sev vietu.
Kaķu īpašnieki bieži pamana, ka viņu kaķim miega laikā ir nepieciešams ilgs laiks, lai nomierinātos, un tas pastāvīgi maina pozu. Šāda uzvedība norāda uz laikapstākļu maiņu. Ja kaķis sāk kasīt paklāju, sienu vai grīdu, tā nav tikai sakritība. Tas jūt spēcīga vēja vai sniega vētras tuvošanos. Ja kaķa aste ir sapūsta un pacelta, tuvojas sniega vētra. Tiek uzskatīts, ka kaķa galvas rotācija laizīšanas laikā norāda vēja virzienu. Ja tuvojas putenis vai sniegputenis, kaķis kļūst nemierīgs.
Tas ir tāpēc, ka kaķu iekšējās ausis un bungādiņas ir daudz jutīgākas nekā cilvēkiem. Tāpēc, tuvojoties nelabvēlīgiem laikapstākļiem, tie sāk izjust diskomfortu, kas ietekmē viņu uzvedību.
Kaķis dzer vairāk nekā parasti
Pirms lietus kaķis kļūst mazāk rotaļīgs un pārstāj dzenāties pakaļ astei. Tā noskaņojums mainās uz domīgu un mierīgu. Pirms sliktiem laikapstākļiem tas izvairīsies no pastaigām ārā. Tas nav pārsteidzoši, jo slapjš kažoks rada diskomfortu. Mājās tas dzers vairāk ūdens no bļodas un grauzīs īpašu zāli. Tuvojoties lietum, kaķis sāks rūpīgi laizīt asti un mazgāt ausis. Kaķa šķaudīšana liecina, ka stundas laikā sāksies lietus.
Zinātnieki astes laizīšanu un ūdens dzeršanu skaidro kā mēģinājumu kompensēt atmosfēras spiediena svārstību radīto spriedzi zarnās.
Dabas katastrofas: kaķi uzvedas ļoti satraukti
Ir zināms, ka dzīvnieki ar savu uzvedību brīdina savus saimniekus par tuvojošos zemestrīci, vulkāna izvirdumu vai viesuļvētru. Kaķi ir vieni no visbiežāk novērotajiem dzīvniekiem, gandrīz vienmēr atrodoties cilvēku tuvumā. Augsta seismiskā riska apgabalu iedzīvotāji ir pamanījuši, ka kaķi pirms zemestrīces kļūst ļoti satraukti. Viņu kažoks saslējas stāvus, un ausis pieplacina pie galvas. Tuvojoties katastrofai, kaķi sāk ņaudēt, brīdinot cilvēkus par briesmām. Tie arī meklē nomaļu vietu un lūdz iziet ārā. Jūtīgākie dzīvnieki pamet māju dažas dienas pirms zemestrīces.
Šo uzvedību izskaidro fakts, ka kaķi uztver trīci, ko nevar noteikt ar instrumentiem. Cita teorija ir tāda, ka tie reaģē uz statiskās elektrības līmeņa izmaiņām, kas notiek pirms zemestrīces.
Ja drīzumā gaidāms stiprs vējš, sniegputenis vai vētra, kaķa uzvedība kļūst nemierīga – tas sāk skraidīt pa māju ar paceltu asti, bieži skaļi ņaud un ilgi nevar nomierināties.
Kaķu un citu dzīvnieku spēja paredzēt laikapstākļus nav zinātniski pierādīta. Zinātnieki tikai spekulē, ka dzīvnieki reaģē uz tālu pērkona dārdiem, tuvojošos lietu vai gaisa izmaiņām. Neskatoties uz to, cilvēki aktīvi izmanto šo spēju.
