Suņu vecums atšķiras atkarībā no šķirnes, lieluma un ģenētikas. Vidēji vecums sākas 7 gadu vecumā. Suņa vielmaiņa palēninās, aktivitāte samazinās, un dzīvniekam nepieciešama īpaša aprūpe.
Novecošanās pazīmes suņiem
Vecākiem suņiem rodas izmaiņas ķermenī un uzvedībā:
- Redzes un dzirdes traucējumi. Daudziem suņiem novecojot attīstās katarakta. Runājot par ausīm, dzirdes zudums ir bieži sastopama problēma. To var izraisīt iekaisums vai aizliktas ausis, tāpēc vislabāk ir konsultēties ar veterinārārstu.
- Locītavu problēmas. Tās izpaužas kā gaitas izmaiņas. Suns uzmanīgi novieto ķepas. Lai novērstu artrītu un paralīzi, nepieciešama atbalstoša terapija un pareizs režīms.
- Uzvedības izmaiņas. Mājdzīvnieks var kļūt letarģisks vai agresīvs un var nereaģēt uz komandām.
- Hronisku slimību attīstība.
- Samazināta aktivitāte. Vecāki dzīvnieki vairāk laika pavada miera stāvoklī.
- Samazināta imunitāte.
Ja suņa uzvedība pasliktinās, izvairieties to rāt vai sodīt. Ja rodas veselības problēmas, nogādājiet savu mājdzīvnieku pie veterinārārsta, lai novērstu turpmāku saslimšanu un komplikācijas.
Vecāka suņa barošana
Suņiem novecojot, to vielmaiņa palēninās un samazinās kaloriju nepieciešamība. Viņu uzturā jāiekļauj vairāk olbaltumvielu. Vecāka gadagājuma mājdzīvnieka pārbarošana ir svarīga, jo tas var izraisīt liekā svara pieaugumu un kuņģa-zarnu trakta problēmas, piemēram, aizcietējumus vai caureju.
Suņu barība jāizvēlas, ņemot vērā dzīvnieka vecumu. Komerciāli ražota barība satur labvēlīgas mikroelementvielas. Barojot ar dabīgu barību, ir nepieciešami vitamīnu piedevas. Veterinārārsts var palīdzēt izvēlēties diētu, ņemot vērā suņa veselības stāvokli un fiziskās īpašības. Ja nepieciešams, viņš var izrakstīt atbilstošus vitamīnus vai uztura bagātinātājus.
Vecāka gadagājuma suņa aprūpes īpatnības
Vecāki suņi kļūst mazāk aktīvi, taču tiem joprojām ir nepieciešamas fiziskās aktivitātes. Lai uzturētu muskuļu veselību, tie ir jāved pastaigās, un jāierobežo intensīvas rotaļas un fiziskās aktivitātes. Nieru un kuņģa-zarnu trakta darbība pasliktinās līdz ar vecumu. Bieži notiek nejauša vēdera izeja, tāpēc suņi biežāk jāved ārā.
Mitrā un aukstā laikā pastaigu laikā vislabāk ir apģērbt mājdzīvnieku, lai novērstu saaukstēšanos. Mājās nodrošiniet ērtu guļvietu uz grīdas. Suņiem novecojot, var kļūt apgrūtināta uzlēkšana uz krēsla vai dīvāna. Ir īpaši ortopēdiski paklājiņi, kas piemēroti dzīvniekiem ar locītavu problēmām.
Vecākam sunim veterinārārsts jāapmeklē divas reizes gadā. Lielāko daļu slimību var novērst vai apturēt to progresēšanu, tādējādi novēršot komplikācijas un pagarinot mājdzīvnieka dzīvi.
Suņi ir jāmazgā biežāk, regulāri jāķemmē un jāapgriež nagi. Novecojot, paškopšana kļūst grūtāka. Lai novērstu zobu problēmas, regulāri ķemmējiet tos un nodrošiniet zobu rotaļlietas un kārumus.
Vecums sunim nav nāves spriedums. Pareiza aprūpe, uzturs un uzmanība nodrošinās jūsu mīlulim ilgu un laimīgu dzīvi, un regulāras veterinārārsta vizītes novērsīs veselības problēmas.
