Vai dzīvoklī vajadzētu turēt suni? Plusi un mīnusi

Suņi ir vieni no populārākajiem mājdzīvniekiem. Taču atšķirībā no kaķiem, suņiem ir nepieciešamas regulāras pastaigas. Viņiem ir arī citas īpašības, kas jāņem vērā, pirms pieņemat galīgo lēmumu.

Kas jāzina pirms suņa iegādes

Tāpat kā cilvēkiem, arī visiem četrkājainajiem draugiem ir atšķirīgas personības. Katram sunim ir nepieciešama barošana, aprūpe, ārstēšana slimības gadījumā un vismaz zināma apmācība.

Pirms jūs nolemjat pirmo reizi iegūt suni, jums jābūt gatavam vairākām niansēm:

1. Sunim ir nepieciešama nauda. Būs izdevumi par barību, vitamīniem, vakcinācijām un citiem līdzekļiem.
2. Sunim ir nepieciešams laiks. Tā nav rotaļlieta, bet gan jauns ģimenes loceklis.
3. Ja jūs iegādājaties mazu kucēnu (kas visbiežāk notiek), tam būs nepieciešama īpaša uzmanība. Iespējams, ka suns būs nerātns, grauzīs mēbeles un lūgs iziet ārā brīžos, kad neesat gatavs. Jums, visticamāk, kādu laiku būs jāaizmirst un regulāri jāsavāc sava mīluļa pēdas. Visiem būs labāk, ja jūs būsiet iecietīgāks pret tā nerātnībām un sabojātajām mēbelēm. Starp citu, vislabāk ir iegūt kucēnu ne agrāk kā 1,5 līdz 2 mēnešu vecumā — nav vēlams to atdalīt no mātes jaunākā vecumā.
4. Suns no jums prasīs noteiktus ieradumus - piemēram, jums būs jānoliek daudzas lietas skapī, kā arī regulāri jāuzrauga barības pieejamība, jāgatavo tam zupas un putra, kā arī pēc pastaigas jāmazgā suņa ķepas.
5. Suņa turēšanai nepieciešamas regulāras pastaigas vismaz divas reizes dienā.
6. Tev ir jāapmāca savs mājdzīvnieks — vismaz minimāli —, lai tas varētu saprast un izpildīt vienkāršas komandas. Ja tu pātagu savam sunim, tu riskē kļūt par nobijušos vai dusmīgo, pilnīgi nekontrolējamo dzīvnieku.
7. Suņi periodiski met spalvu un izdala īpatnēju smaku, dažas šķirnes diezgan spēcīgu. Jums var būt alerģija pret suņu spalvām. Iespējams arī, ka telpā vienkārši jutīsieties fiziski neērti. Ja nevēlaties riskēt, izvēlieties šķirnes, kurām praktiski nav smaržas.

Pirms suņa iegādes ieteicams iepriekš painteresēties par tā vecāku veselību.

Vai ir vērts ņemt suni, ja strādā?

Mēs jau esam noskaidrojuši, ka suņa turēšana prasa laiku, bet strādājošiem cilvēkiem tas bieži vien ir ierobežots. Un nevar izvairīties no ikdienas pastaigām, nemaz nerunājot par citām būtiskām kopšanas procedūrām. Tāpēc ir ieteicams iepriekš reālistiski novērtēt savas spējas. Varbūt jūs strādājat, bet jums ir ģimenes loceklis, kas ir gatavs sniegt atbalstu jums un jūsu mājdzīvniekam. Ja nē, izvēlieties suņus, kuri pārāk nejūt ilgas pēc mājām, atrodoties prom no saimniekiem, un kuriem nav nepieciešamas garas pastaigas.

Strādājošam cilvēkam suns būs arī lielisks “dzīvs modinātājs” un garantija, ka viņš nekad negulēs darba dēļ.

Suņa turēšanas dzīvoklī plusi un mīnusi

Suņa turēšanai dzīvoklī ir savas priekšrocības:

1. Tam ir pozitīva ietekme uz jūsu veselību. Jums būs jāved pastaigā savs mājdzīvnieks, kas prasa fiziskas aktivitātes un var pat būt alternatīva fitnesam. Daudzos gadījumos suņa turēšana uzlabo miegu, palīdz tikt galā ar depresiju un palielina paredzamo dzīves ilgumu. Un bērniem suņi stiprina imunitāti.
2. Suns attīsta atbildību; cilvēkam ir labi rūpēties par kādu.
3. Dažas suņu šķirnes palīdzēs jums justies droši, jo tās veiks apsardzes funkcijas.
4. Suns ir brīnišķīgs kompanjons, uzticīgs un uzticīgs draugs.

Četrkājainais draugs sniedz pozitīvas emocijas un mazina vientulību – tā sniegtās priekšrocības ir nenovērtējamas.

Mīnusi:

1. Suns velta laiku pastaigām un ēdiena gatavošanai, pastaigām un kopšanai, apmācībai un socializācijai.
2. Suņa aprūpe prasa finansiālu ieguldījumu — ne visi tam ir gatavi. Parasti, jo dārgāka ir šķirne, jo lielāki izdevumi.
3. Jums būs jāievēro vairāki ierobežojumi, piemēram, dzīvokļa īre ar suni būs sarežģīta. Jums būs arī jāizdomā, kas rūpēsies par mājdzīvnieku, ja jūs aizbrauksiet prom vai saslimsiet. Jūsu grafiks būs jāpielāgo, lai tas atbilstu jūsu mājdzīvnieka vajadzībām.
4. Suņu nojumes un ķepas bieži kļūst netīras, kas nozīmē, ka jums jābūt gatavam pastāvīgai mājas tīrīšanai.
5. Mājdzīvniekiem ir nepieciešama pacietība, jo tie ne vienmēr uzvedīsies pilnīgi paklausīgi.
6. Jūs būsiet atbildīgs par savu suni – gan par tā fizisko stāvokli, gan par jebkādiem bojājumiem, ko tas var nodarīt citiem cilvēkiem (saskrāpējot kāda cita automašīnu, iekožot kādam utt.).

Kādas šķirnes nav ieteicamas dzīvošanai dzīvoklī?

Ir vairākas šķirnes, kuras nav ieteicamas dzīvošanai dzīvoklī:

• Dobermans un citas sargu šķirnes — tās var būt agresīvas un nelīdzsvarotas, bīstamas pieaugušajiem un jo īpaši bērniem;
• Alabai — tik lieliem suņiem nepieciešami plaši iežogojumi. Tāpat kā dobermaņi, arī tie var būt grūti pārvaldāmi, neparedzami un tiem var būt sarežģīta personība;
• Vācu aitu suns — neskatoties uz savu intelektu, šis suns nav labi piemērots dzīvoklim, jo ​​tam nepieciešama regulāra fiziskā slodze, apmācība un garas pastaigas;
• Rotveilers ir izturīgs suns, kam nepieciešams būris un intensīva apmācība, bet parastā pilsētas dzīvokļa apstākļos tas var košļāt mēbeles;
• Džeka Rasela terjers ir mazs, bet hiperaktīvs suns, arī temperamentīgs un augstprātīgs, kam nepieciešamas garas pastaigas;
• Sanbernārs ir milzīgs suns, kas dzīvoklī jutīsies neērti pat sava izmēra dēļ. Tas arī slikti panes karstumu, un tā garais kažoks un pārmērīgā siekalošanās apgrūtina tīrīšanu.
• Bulmastifs ir vēl viens spēcīgs sargsuns, kam nepieciešama plaša teritorija. Tas ir nelīdzsvarots, agresīvs un grūti pārvaldāms.

Šis nekādā ziņā nav pilnīgs suņu saraksts, kurus neiesaka dzīvot dzīvoklī. Vislabāk ir izvairīties no lielām šķirnēm, kā arī hiperaktīvām, pārāk agresīvām, ar noslieci uz pārmērīgu spalvu mešanu, alerģiskām vai tām, kurām nepieciešamas garas pastaigas.

Vai man vajadzētu iegādāties haskiju?

Haskijiem ir savas priekšrocības dzīvošanai dzīvoklī — piemēram, tie nav pārāk lieli, tie ir hipoalerģiski, un to kažoks ir pašattīrošs. Haskiji ir tīri un pieķērušies saviem saimniekiem. Taču trūkumi tos atsver.

Pirmkārt, šiem suņiem ir diezgan īsa, bet bieza kažoka ar apakšējo vilnu, kas rada problēmas spalvu mešanas laikā 1–2 reizes gadā (atkarībā no suņa dzimuma).

Otrkārt, haskiji ir brīvību mīloša šķirne, kas pieradusi dzīvot taigā, bet dzīvoklī tie varētu grauzt mēbeles. Tas nav aiz ļaunprātības — haskiji vienkārši slikti panes vientulību. Tas var novest pie tā, ka mājdzīvnieks vienkārši nolemj aizbēgt.

Treškārt, haskiji nav paredzēti kā cilvēku pavadoņi – tiem ir komunikācijas problēmas, un šīs šķirnes suņa apmācība, visticamāk, nebūs veiksmīga.

Kādas šķirnes labi jūtas dzīvoklī?

Tipiskā pilsētas dzīvoklī ir daudz suņu, kas labi jūtas. Tie ir amerikāņu vai franču buldogi, čivavas, pomerāņi, takši, Jorkšīras terjeri, mopsi, pūdeļi un kokerspanieli. Šīs šķirnes labi jūtas četrās sienās, tām nav tendence grauzt mēbeles vai bojāt īpašumu, tās praktiski neko nemet un ir bez smaržas, tām nav nepieciešamas garas pastaigas, un tās panes dažas stundas vienatnē. Tās var kļūt par uzticamiem un lojāliem kompanjoniem, kas katru vakaru ar nepacietību gaidīs sava saimnieka atgriešanos no darba.

Suņa turēšana: kā un kad sākt apmācību

Svarīga suņa turēšanas sastāvdaļa ir tā apmācība. Ideāli mājdzīvnieki cilvēku sabiedrībai ir tie, kurus ir viegli apmācīt. Kā mēs visi zinām, suņi ir ļoti apmācāmi. Pat ja esat adoptējis suni bez šķirnes un negaidāt no tā neko īpašu, vismaz pamatapmācība un izglītība ir būtiska. Ir daudz piemēru, kad saimnieki sabojā dabiski inteliģentu un paklausīgu suni, piemēram, ņemot to līdzi gulēt, apmācot to piecelties no galda vai neatturot to no zādzībām vai riešanas bez iemesla. Un lielu kaujas šķirņu gadījumā apmācības trūkums var radīt letālas sekas gan jums, gan apkārtējiem.

Lasiet arī: 4 komandas, kas jāzina katram sunim.

Optimālais vecums vairuma suņu apmācībai ir 7–8 mēneši. Šajā vecumā suņi joprojām ir ļoti uzņēmīgi pret jebkādu apmācību, taču tie vairs nav zīdaiņa vecuma un nespēj saprast komandas. Neuzticiet apmācību bērniem. Suņiem jābūt apmācītiem pieaugušajam — saimniekam, kuram suns uzticas, no kura nebaidās un kuru ciena.

Apmācības laikā ir svarīgi atrast līdzsvaru starp burkānu un pātagu — nebiedējiet suni, apbalvojiet viņu ar vārdiem un kārumiem, bet vienlaikus esiet stingri, kad nepieciešams, lai nodrošinātu stingru komandu ievērošanu (un ne tikai atkarībā no jūsu noskaņojuma). Ja vēlaties, varat uzticēt šo procesu profesionāļiem, taču tas nav obligāti — ikviens var tikt galā un iemācīt sunim vienkāršas komandas un pamata mājsaimniecības noteikumus. Galvenais, kas jāatceras, ir tas, ka cilvēks, nevis kucēns, ir vissvarīgākā persona dzīvoklī, lai cik mīļš un mīļš viņš arī nebūtu.

Īsi secinājumi

Suņi ir inteliģenti dzīvnieki, kas var būt lieliski kompanjoni vai sargsuņi. Ne visi suņi ir piemēroti dzīvošanai dzīvoklī, taču piemērotu šķirņu saraksts ir diezgan plašs. Tomēr jums ir jābūt gatavam ieguldīt laiku, enerģiju un naudu mājdzīvniekā, uzņemties par to atbildību, apmācīt to un rūpēties par to. Ja esat rūpīgi izvērtējis savas iespējas un nolēmis iegādāties suni, izvēlieties pareizo šķirni, un lai tas kļūst par uzticīgu un uzticīgu kompanjonu.