Neparastā purpursarkanā varde ir īsta dzīva fosilija, kuras senči ir datējami ar 180 miljoniem gadu un pārdzīvo pat dinozaurus. Suga tika atklāta pavisam nesen, 2003. gadā, un 2008. gadā Scienceray vadītājs Čans Li Pens iekļāva šo abinieku savā 20 dīvaināko un neglītāko radību uz planētas sarakstā.
Violetā varde dzīvo tikai 14 kvadrātkilometru platībā Indijā, Rietumu Ghatu kalnos.
Tas ir praktiski vienīgais savas ģints (Asikabatrachus sahyadrensis) pārstāvis, kas pieder pie seno abinieku grupas. Radniecīgas sugas ir sastopamas tikai Seišelu salās.
Neparasta ir ne tikai vardes purpursarkanā (violetā) krāsa, bet arī pats ķermenis — tai ir interesanta noapaļota forma.
Galva ar smailu purnu un baltu degunu izskatās ļoti maza attiecībā pret ķermeni.
Acis ir mazas, ar horizontālām zīlītēm.
Varde izaug līdz 9 cm garumā. Tās pēdas ir pagrieztas uz āru, tāpat kā citiem abiniekiem.
Pakaļkājas ir nedaudz garākas nekā priekšējās un ir aprīkotas ar siksnveida pēdām.
Mātītes purpursarkanās vardes ir daudz lielākas nekā tēviņi.
Šīs vardes, tāpat kā kurmji, dzīvo pazemes dzīvesveidu, gandrīz visu savu dzīvi pavadot, rokot alas un barojoties ar kukaiņiem, termītiem un tārpiem.
Violetajai vardei ir lieliska oža un taustes sajūta. Taču tās acis ir gandrīz pilnībā aklas.
Lai gan tas izskatās biezs un neveikls, tas faktiski var izrakt līdz pat 3,7 metrus dziļu bedri mazāk nekā 5 minūtēs.
Šie abinieki lietus sezonas laikā nonāk virszemē tikai reizi gadā uz 2 nedēļām.
Šajā laikā vardēm rezervuāru krastos sākas pārošanās sezona.
Lai pārotos, tēviņš piestiprinās mātītei no aizmugures, izmantojot lipīgu sekrētu.
Olas tiek dētas ūdenī. Pēc brīža izšķiļas kurkuļi.
Šie unikālie abinieki pašlaik atrodas uz izmiršanas robežas un ir iekļauti Sarkanajā grāmatā. Pārdzīvojuši ledus laikmetu un spēcīgas katastrofas, tie nav nekādi pretstatā cilvēkiem. To jau tā nelielā dzīvotne katru gadu sarūk.
