Mūsdienās dzīvokļos un privātmājās var atrast daudz eksotisku dzīvnieku, tostarp skunksus. banānu ēdāji, gekoni, tarantuliDažiem cilvēkiem tā ir vienkārši modes izpausme, bet citi ir ieinteresēti turēt neparastus mājdzīvniekus. Šajā rakstā mēs pastāstīsim par neparastu mangustu dzimtas dzīvnieku — surikatu —, kas nesen kļuvis modīgs.
Meerkat turēšanas mājās īpatnības
Surikats (Suricata suricatta) ir gaļēdājs zīdītājs un mazākais mangustu dzimtas pārstāvis. Tas sver ne vairāk kā 0,75 kg, un tā ķermeņa garums ir tikai 30–35 cm. Surikatam ir gara, sarkana aste (līdz 25 cm), kas galā ir tumša. Dzīvniekam ir maza galva ar brūnām vai melnām ausīm, kas izvirzītas no vainaga. Tumšās apmales ap acīm piešķir tam unikālu izteiksmi.
Surikatiem ir gara kažoka, parasti pelēka ar sarkanīgu nokrāsu. Tiem ir asi zobi un gari nagi uz priekšējām ķepām. Paturiet prātā, ka, tāpat kā visas pārējās mangustu sugas, tie spēj izdalīt smaku no saviem cirkšņa dziedzeriem. Tomēr šī smaka nav īpaši nepatīkama — atšķirībā no skunksa vai pat seska smakas, cilvēka deguns to gandrīz nejūt.
Savvaļā surikati barojas ar žurkām, skorpioniem, zirnekļiem, čūskām un citiem dzīvniekiem. Tiem ir labi attīstītas ģimenes attiecības. Kad barības trūkst, šie dzīvnieki bieži migrē un pat var iekarot teritorijas no citiem dzīvniekiem. Tie var būt noderīgi cilvēkiem, nogalinot čūskas, skorpionus un zirnekļus; dažreiz tos tur grauzēju apkarošanai.
Vēl viena priekšrocība, ko sniedz surikata turēšana mājdzīvniekā, ir tā draudzīgā attieksme pret citiem mājdzīvniekiem – kaķiem, suņiem utt. Surikati ir sabiedriski, bet ne pārāk trokšņaini dzīvnieki, lai gan tie var radīt 20–30 skaņas.
Ko ēd mājas meerkati?
Ir ļoti svarīgi nodrošināt savam mājdzīvniekam pareizu uzturu, pretējā gadījumā tam var rasties veselības problēmas. Mājas surikatiem nav īpašas barības, taču varat izmēģināt augstākās kvalitātes kaķu barību.
Diētā jāiekļauj:
- gaļa - gan vārīta, gan jēla;
- "dzīvā pārtika" (sikspārņi, tārpi utt.) - to var iegādāties zooveikalā;
- Varat pievienot nedaudz augu barības - sasmalcinātus dārzeņus un augļus.
Ir atļauti arī piena produkti ar zemu tauku saturu (kefīrs, biezpiens) un liesas zivis (lasis, čum lasis, rozā lasis). Stingri aizliegta ir trekna mājputnu gaļa/putni (jēra gaļa, pīle, cūkgaļa), sēnes un rieksti, kūpināti pārtikas produkti un visi pārtikas produkti, kas satur konservantus, sāļie un pikantie pārtikas produkti, kā arī ķiploki un sīpoli.
Surikati līdz 5 mēnešu vecumam ēd 4 reizes dienā, pēc tam pāriet uz trim ēdienreizēm dienā, bet pieaugušie (9–10 mēneši) – uz divām ēdienreizēm dienā.
Meerkatu dzīves apstākļi
Surikati ir zinātkāri dzīvnieki, kas var ielīst jebkurā spraugā, tāpēc ir svarīgi nodrošināt to drošību, aizverot visas bīstamās atveres un piekļuvi balkoniem vai lodžijām bez stikla. Tāpat turiet visas sadzīves ķimikālijas tiem nepieejamā vietā, kā arī mazus priekšmetus (naglas, pogas) un virtuves atlikumus. Ieslēdzot veļas mašīnu, pārliecinieties, ka surikata neatrodas iekšā.
Surikati var dzīvot privātmājā vai dzīvoklī. Lielākā daļa audzētāju tos raksturo kā dzīvespriecīgus, aktīvus un sirsnīgus mājdzīvniekus. Tomēr paturiet prātā, ka surikati ir ģimenes dzīvnieki, tāpēc jums būs nepieciešami vismaz divi mangusti, lai nodrošinātu tiem iespēju spēlēties kopā. Lai gan surikati ir draudzīgi pret cilvēkiem, to saimnieki nav viņu ģimene. Jums var būt jaukta dzimuma surikati, ja plānojat tos audzēt, vai viendzimuma surikati, ja to nedarīsiet. Starp citu, surikati ir ļoti ražīgi un var radīt pēcnācējus līdz pat četrām reizēm gadā.
Tos var turēt bez būra; pietiek ar garu, miegu veicinošu būri ar pakaišiem. Ja izvēlaties tos turēt būrī, tam jābūt pietiekami ietilpīgam, lai surikata varētu brīvi pārvietoties. Pieredzējuši audzētāji iesaka lielu būri vai aploku, pat ja dzīvnieks to var jebkurā laikā pamest: tas kalpos par viņu galveno "mājas bāzi".
Surikata apmācība ar kaķu pakaišiem var būt sarežģīta: jums būs jābūt pacietīgam. Varat izmantot kaķu pakaišus, taču tie būs bieži jāmaina, lai izvairītos no nepatīkamas smakas. Pieredzējuši audzētāji iesaka izmantot vairākas kaķu pakaišu kastes (vismaz divas, vēlams vairāk) un vienmēr novietot kaķu pakaišu kasti vietā, kur surikata guļ, jo surikati nav pazīstami ar to, ka aiztur urinēšanu, un dodas prom, kad vien vēlas.
Tiem nepieciešama arī gaisma — vai nu dabiska, vai UV lampas gaisma. Šie dzīvnieki dabiski dzīvo Āfrikā, tāpēc tiem nepieciešams siltums un gaisma. Labos laika apstākļos ieteicams vest surikatus pastaigās; ieteicams arī kaķu siksnas. Nekad neatlaidiet dzīvnieku no pavadas. Pirms došanās ārā noteikti vakcinējiet savu surikatu pret trakumsērgu un mēri. Ja dzīvojat kopā ar suni vai kaķi, tas jāapstrādā arī pret blusām un ērcēm.
Periodiski (reizi mēnesī vai vismaz reizi pāris mēnešos) mājdzīvnieks jāmazgā ar šampūnu, taču jāuzmanās, lai ūdens neiekļūtu ausīs. Pēc mazgāšanas rūpīgi nosusiniet mājdzīvnieku un izžāvējiet ar fēnu uz mazas uguns. Pēc katras pastaigas rūpīgi nomazgājiet tā ķepas.
Lasiet arī: japāņu peļu turēšana.
Plusi un mīnusi, mangustu dzimtas selekcionāru atsauksmes
Gandrīz visi saimnieki augstu vērtē surikatus. Tie ir mīļi, draudzīgi, sirsnīgi un inteliģenti radījumi no mangustu dzimtas, kas patiks ikvienam. Surikati nav uzbāzīgi un mēdz būt destruktīvi — pat ja tie kaut kur iekļūst, tie var lietas apgāzt, bet neko nesabojās. Tiem ir dzīvespriecīgs raksturs, tie labi sadzīvo ne tikai ar cilvēkiem, bet arī ar citiem mājdzīvniekiem un reti ir agresīvi.
Vienīgie trūkumi ir grūtības ar barošanu (nepieciešama arī dzīva barība), grūtības apmācīt kaķi lietot tualetes kasti un nepieciešamība to bieži tīrīt.
Cik ilgi meerkats dzīvo mājās?
Mājdzīvnieka dzīves ilgums ir atkarīgs no apstākļiem, kādos tas tiek turēts. Savvaļā tas dzīvo 6–8 gadus, bet telpās tas var nodzīvot līdz pat 12 gadiem.
Padomi un nianses
Rūpes par surikatiem nav sarežģītas. Iepriekš iegādājieties mājiņu, pakaišus, kaķu tualeti un pakaišus. Būris vai aploks nav nepieciešams. Lai surikats justos kā mājās, vislabāk ir izvēlēties mājiņu ar skursteni, piemēram, seskiem paredzēto.
Neaizmirstiet periodiski vannot savu surikatu un vest to pastaigās. Pēc vannošanas rūpīgi nosusiniet savu mīluli, pretējā gadījumā tas var saslimt.
Neaizmirstiet rūpēties par suņa nagiem – tie ir jāapgriež, bet dariet to ļoti uzmanīgi, lai ķepa nesāktu asiņot.
Surikatiem siltums ir būtisks. Ja nebūs pietiekami silts, tie sāks pieķerties radiatoriem, tāpēc vislabāk ir nekavējoties ieguldīt UV lampā un labos laika apstākļos nodrošināt piekļuvi balkonam (stiklotam) vai logam ar restēm vai kvalitatīvu sietu.
Mājdzīvnieku statusā turētie surikati nav agresīvi, taču dažos gadījumos tie var iekost pirkstā.
Paturiet prātā, ka surikati mēdz iezīmēt savu teritoriju, izdalot smaržu, taču cilvēka oža to praktiski nejūt. Tomēr viņu kaķu tualete var nepatīkami smirdēt, tāpēc ir svarīgi to regulāri tīrīt un izmantot augstas kvalitātes pakaišus.
Neskatoties uz to, ka surikatus ir viegli uzturēt, tos joprojām ir grūtāk kopt nekā kaķus. Surikatiem nepieciešamas regulāras pastaigas, tie ir izvēlīgāki ēdāji, tos ir grūti apmācīt mest pakaišus, un tie mēdz aizbēgt. Tāpēc pirms surikata adopcijas ir svarīgi izvērtēt plusus un mīnusus.
Lasiet arī: Sīrijas kāmja turēšana.
