Mūsu pasaulē tikai cilvēkiem ir tiesības paust emocijas, bet kaķiem, suņiem un savvaļas dzīvniekiem asaras acīs parādās tieši tad, kad viņi izjūt sāpes vai stresu. Šis fakts liek domāt, ka arī dzīvnieki raud.
Visspilgtākais piemērs ir bebri. Tie sēro par savu mazuļu, partnera vai māju zaudējumu. Aculiecinieki ziņo par ūdra raudāšanu, kura mazuli apēda haizivs. Vēršu cīņu dalībnieki apgalvo, ka redzējuši vēršus raudam vēršu cīņu laikā.
Suņi raud no sāpēm un ilgām.
Kaķu asaras nozīmē, ka tie ir fiziski slimi.
Pat zirgi var raudāt, kad tiem sāp.
Zilonēns raud, jo ir atšķirts no mātes.
Kaušanai lemtas govs asaras.
Fotogrāfs iemūžināja lamas asaras.
Un šis ir ronis, kas raud.
Bet krokodils lej asaras nevis no pārmērīgām emocijām, bet gan tāpēc, ka, ēdot savu medījumu, tiek saspiesti tā asaru dziedzeri.
Zoologi dzīvnieku raudāšanu visbiežāk piedēvē instinktiem un slikti funkcionējošiem izvadorgāniem. Taču, iespējams, kādreiz tiks atpazīta arī šo asaru emocionālā komponente.
