Pirmais biologs, kas ieraudzīja šo zivi, to raksturoja kā dīvainu un neizskaidrojamu radību. Kopš tā laika ir pagājis vairāk nekā pusgadsimts, un zinātne ir daudz uzzinājusi par jūras dzīvi un dziļjūras jūrasvelniem, taču taumatiks joprojām pārsteidz ar savu neparastību.
Thaumaticht pieder pie dziļjūras jūrasvelnu (jūras velnu) ģints.
Tā garums sasniedz 50 cm, kas ir diezgan liels okeāna dziļumu iedzīvotājiem.
Šai sugai mātīte ir vairākas reizes lielāka nekā tēviņš, un tēviņš pēc izskata ievērojami atšķiras.
Viņš savu vārdu saņēma par godu Dānijas un Islandes princim Akselam Kristianam Džordžam.
Pirmo reizi taumatihts tika sastapts ekspedīcijas laikā ar kuģi Galatea 1959. gadā.
Biologs Arturs Brūns atklājumu aprakstīja šādi: "Neizskaidrojami dīvaina radība, visneparastākā starp bezgalīgo zivju daudzveidību."
Tas dzīvo relatīvi tuvu Atlantijas, Indijas un Klusā okeāna krastiem 3,6 km dziļumā.
Cilvēkiem šo zivi ir izdevies redzēt tikai divdesmit reizes.
Tas medī ar spilgtas bioluminiscējošas ēsmas palīdzību, kas pievilina upuri pie mutes, un atliek vien ātri aizvērt muti.
Bet gadās arī neveiksmīgi sitieni, kad viņa ēsma pievilina lielu zivi, kuru taumatīts nespēj norīt.
Kad viņš saprot, ka medījums ir ārpus viņa zobiem, jau ir par vēlu – āķveida zobi neļauj viņam atbrīvot upuri un abi iet bojā.
"Parastajām" jūrasvelniem esca (kvēlojoša augšanas ēsma) karājas uz "makšķeres" priekšā, bet taumātihtā esca karājas tieši mutē, aiz zobiem.
Ilgu laiku notika debates par šīs zivs sugu klasifikāciju. 1952. gadā šī jūras radība tika klasificēta Thaumatichtidae dzimtā, kas pēc tam tika sadalīta trīs sugās:
- Thaumatichthys axeli (Thaumatichthys axeli);
- Thaumatichthys binghami;
- Thaumatichthys pagidostomus.
Var būt dziļjūras sugas, kas vēl nav pētītas.
Cik vēl daudz apbrīnojamu dziļūdens radību, kas zinātnei vēl nav zināmas, slēpjas zem okeāna virsmas? Varbūt nākotnē mūs gaida vēl daudzi aizraujoši atklājumi.
